Projekts par Gauju diezin vai būtu pilnvērtīgs, ja tajā nebūtu arī viens kārtīgs laivu brauciens, tādēļ arī mēs agrā 25. augusta rītā devāmies ceļā. Maršruts – no Melnbāržiem līdz Jaunpiebalgai. Mērķis – aplūkot, kā Gaujas augšteci ietekmē mazie HESi un lauksaimniecība.

Tāda ir cilvēka izveidotā Gauja.

Šeit laikam būtu svētīgi piebilst, ka visi projekta dalībnieki ir noskaņoti kategoriski pret mazajiem HESiem, tādēļ šis ieraksts kādam varētu šķist tendenciozs. Bet tas nemaina faktu, ka mums ir taisnība. 🙂

Plānotajā maršrutā pavisam ir divi mazie HESi, kuri mums kaut kā nebūt bija jāšķērso. Iepriekš bijām iecerējuši braukt citu posmu, kur būtu veseli pieci HESi, bet tas laikam šoreiz būtu pārāk ekstrēmi, turklāt laivu noma jau tāpat skatījās uz mums ar zināmu neizpratni. Kā var būt, ka kādā vietā vienkopus ir tik daudz HESu? Izrādās, kaut kad senos laikos ir pieņemts lēmums, ka Gaujas augštece ir privātīpašums, ne tā kā visas citas normālas upes. Un zemes (Gaujas) īpašnieks var tur būvēt, ko vien sirds kāro. Fantastiski.

Laivas ielaidām upē pie Melnbāržu tilta un necik tālu nenobraukuši jau varējām manīt HESa tuvošanos – Gauja, kas vēl nesen bija normāla upe, sāka līdzināties tādam viegli iepelējušam Ķīšezeram. Tādi ir tie HESu uzpludinājumi – pilnīgs dīķis, pa virsu peld kaut kāds zaļš nezinkas un dīķa malās spokojas nokaltuši koki.

Pirmo HESu pārvarējām bez īpašām problēmām, lai gan aiz HESa nācās laivas kaut cik dzīvā paskatā dabūt lejā pa visnotaļ stāvu nogāzi. Suņus mums virsū neviens nerīdīja un ar šaujamo nedraudēja, kas arī bija visai iepriecinoši.

Prieciņš gan nebija ilgs, jo diezgan drīz mums tuvojās nākamais HES. Šeit jau bija sarežģītāk – nācās laivas nest diezgan tālu caur diezgan lieliem krūmiem un apiņiem. Nonesuši pirmās laivas un nolikuši upes malā uz akmeņiem, ar bažām skatījāmies uz priekšā gaidāmo posmu – ūdens līmenis bija nolaists ļoti zemu un tālāka laivošana šķita diezgan sarežģīta. Gājām atpakaļ pēc trešās laivas un tajā brīdī sadzirdējām, kā tiek pavērtas slūžas. Nonesuši trešo laivu krastā, ieraudzījām, ka pirmās divas, ko iepriekš bijām nolikuši uz akmeņiem, nu jau atrodas ūdenī – lūk, tik strauji mainās ūdens līmenis HESu ietekmes zonā.

Nobraukuši vēl kādu gabaliņu, sasniedzām mazu ūdenskritumiņu, aiz kura pļaviņā arī ierīkojām nometni. Atlikušo vakara daļu pavadījām intelektualās sarunās par apkārtnes govīm, dzīves jēgu, Heidegera filozofiju un Higsa bozonu.

Pamodušies sev par lielu pārsteigumu konstatējām, ka ūdenskritums pa nakti ir pazudis – tā vietā tagad bija tikai akmeņu čupa, kurai ūdens cauri netecēja gandrīz nemaz. HES pa nakti bija atkal samazinājis ūdens līmeni. Nācās gaidīt labu laiku, līdz tas atkal tika pacelts, jo šļūkt ar laivu pāri akmeņiem tomēr ir salīdzinoši grūtāk nekā airēt pa normālu upi. Un vispār, ja es būtu kāds jūtīgs dzīvais organisms, kas dzīvo Gaujas augštecē, es būtu ļoti sašutis un vai nu emigrētu uz kādu normālāku vietu, vai arī, ja tādas iespējas nebūtu, vienkārši atstieptu kājas.

Tā mēs “šļūcam” pa akmeņiem. 🙂

Otrajā dienā neviens HES mūs vairs negaidīja, toties dabūjām iepazīties ar citu nelaimi – šajā vietā Gaujas krastos atrodas vairākas lielas fermas, no kurām šis tas šad tad kaut kā arī nonāk upē. Un nabaga Gaujai tad nekas cits neatliek kā eitroficēties līdz nelabumam un atkal pārklāties ar zaļu nezinko, kuram cauri ar laivu bija izbraukt vēl grūtāk nekā iepriekš pārburties pāri HESu uzpludinājumiem un šļūkt pāri akmeņiem. Lai nu kā, gala beigās tomēr veiksmīgi sasniedzām Jaunpiebalgu, kur arī šim pasākumam bija gals.

Bet visu ceļu grimām eksistenciālās pārdomās par Gaujas augšteces nākotni. Vai Latvijai ir jēga no mazajiem HESiem, kas saražo niecīgu daļu no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas, toties rada neadekvāti lielus ienākumus to īpašniekiem un līdz nepazīšanai pārveido upes ekosistēmu un apkārtējo vidi? Vai Latvijas videi un arī tautsaimniecībai nebūtu vairāk labuma, ja HESu vietā būtu viens skaists ūdenstūrisma maršruts ar skaistu, plūstošu upi un krācēm, kuras tur, runā, kādreiz pirmsHESu ērā esot bijušas? Mūsu domas kaut kā vairāk sliecas uz otro variantu.

Sākums. Zīmes rāda, ka Gaujā šeit ir divvirzienu kustība.