Saskaņā ar Civillikuma I pielikumu Latvijas Republikā noteikts publisko ezeru un upju saraksts. Publisko upju saraksta 11.punktā noteikts, ka tajā iekļauta arī „Gauja – no Tirzas upes ietekas līdz ietekai Rīgas jūras līcī (ieskaitot posmu pa robežu) un Gaujas-Baltezera kanāls”. No augstāk minētā un Civillikuma 1102.panta izriet, ka Gauja posmā no tās iztekas līdz Tirzas upes ietekai ir atzīstama par privātajiem ūdeņiem. Tomēr tas nenozīmē, ka privāto ūdeņu īpašnieki ar tiem drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem. Īpašniekiem ir pilnībā jāievēro LR normatīvie akti (arī vides aizsardzības jomā).

LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sniegusi šādu skaidrojumu: “Civillikumu pieņēma jau 1937.gadā. Jau šajā laikā Civillikuma I pielikumā publisko upju sarakstā bija iekļauta tikai daļa no Gaujas – no Lejasciema Gaujas un Tirzas satekas līdz ietekai Rīgas jūras līcī. 1992.gadā, atjaunojot Civillikuma darbību, Civillikuma I pielikums tika atjaunots 1937.gada redakcijā. (..) No minētā izriet, ka Gaujas augštece esošā Civillikuma sistēmā nav bijusi publiskie ūdeņi. Vēsturiski publisko ūdeņu institūts ir bijis cieši saistīts ar kuģošanu un koku pludināšanu. Tāpēc varētu pieņemt, ka Ministru kabinets 1937.gadā, pieņemot Civcillikumu, ir uzskatījis, ka Gauja ir derīga kuģniecībai un koku pludināšanai no Tirzas ietekas.”

Gauja pie Gaujasrēveļiem 2011.gada novembrī. Atbilstoši Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes skaidrojumam – ūdens nolaišana notikusi atbilstoši visām LR normatīvo aktu prasībām.

.